вторник, 26 июля 2011 г.

Наши "хакеры"!

Мои дорогие студенты! Так держать, вы уже столько знаете и умеете, что в скором будущем сможете сами преподавать уроки! Я Вами очень горжусь!

Выпуск 3 уровня (Саша)

пятница, 1 июля 2011 г.

PENSIONĀRI LATVIJĀ (Informatīvais apskats)

Предлагаю Вашему вниманию статистику по данным о пенсионерах Латвии за 2005-2008 года.

2009.gada sākumā nedaudz vairāk kā piektā daļa jeb 453,5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju bija pensijas vecumā, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumā ar 2005. gadu pensionāru skaits ir sarucis par 7,7%.
DEMOGRĀFISKĀS TENDENCES UN PENSIONĀRU SKAITA IZMAIŅAS
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie statistikas dati liecina, ka nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija Latvijā aizvien vēl turpinās. Ja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā bērnu un jauniešu skaits pārsniedza pensijas vecuma iedzīvotāju skaitu, tad kopš 1993. gada proporcija ir mainījusies un pašlaik uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem ir 303 pensijas vecuma iedzīvotāji un tikai 207 bērni un jaunieši, t.i., 1,5 reizes vairāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā bērnu un jauniešu vecumā līdz 14 gadiem.

Iedzīvotāju īpatsvars galvenajās vecuma grupās Latvijā
(gada sākumā, procentos)

Gads
Līdz darbspējas vecumam
Darbspējas vecumā
Virs darbspējas vecuma
2005
14,8
63,9
21,3
2006
14,3
64,4
21,3
2007
14,0
65,3
20,7
2008
13,8
65,6
20,6
2009
13,7
66,2
20,1


Tabulas dati apliecina, ka virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir nedaudz samazinājies. Tas galvenokārt izskaidrojams ar valstī noteiktā pensionēšanās vecuma pieaugumu.Saskaņā ar demogrāfu aprēķiniem mirstības un mūža ilguma tabulu dati rāda, ka vīriešu, kuri 2008. gadā sasnieguši 60 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums ir 16 gadi, bet šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm – 22 gadi.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem aizvadītā gada beigās pensiju saņēma 563,0 tūkst. iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2007.gadu, pensiju saņēmēju skaits samazinājies par 4,4 tūkst. jeb par 0,8%. Lielākā daļa (82,6%) no pensiju saņēmējiem bija vecuma pensionāri.
Otra lielākā pensiju saņēmēju grupa bija invaliditātes pensijas saņēmēji – 66,4 tūkst. jeb 11,8% no pensiju saņēmēju kopskaita.
Pensiju saņēmēju skaits
(gada beigās, tūkst. cilvēku)

2005
2006
2007
2008
Pensiju saņēmēju
skaita izmaiņas
 2008.g. attiecībā pret 2007.g., %
Pensiju saņēmēju skaits, tūkst.1
588,8
576,1
567,4
563,0
-0,8
Vecuma pensijas
475,6
472,1
467,2
465,2
-0,4
Invaliditātes pensijas
75,8
68,8
68,0
66,4
-2,4
Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā2
32,9
31,0
28,6
28,3
-1,0
Izdienas pensijas
4,4
4,1
3,5
3,2
-8,6
________________
1 Neieskaitot Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas uzskaitē esošos pensionārus.
2 Kopējais darba nespējīgo ģimenes locekļu skaits, kuri zaudējuši apgādnieku.