вторник, 26 июля 2011 г.
понедельник, 11 июля 2011 г.
четверг, 7 июля 2011 г.
пятница, 1 июля 2011 г.
PENSIONĀRI LATVIJĀ (Informatīvais apskats)
Предлагаю Вашему вниманию статистику по данным о пенсионерах Латвии за 2005-2008 года.
2009.gada sākumā nedaudz vairāk kā piektā daļa jeb 453,5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju bija pensijas vecumā, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumā ar 2005. gadu pensionāru skaits ir sarucis par 7,7%.
2009.gada sākumā nedaudz vairāk kā piektā daļa jeb 453,5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju bija pensijas vecumā, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumā ar 2005. gadu pensionāru skaits ir sarucis par 7,7%.
DEMOGRĀFISKĀS
TENDENCES UN PENSIONĀRU SKAITA IZMAIŅAS
Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) apkopotie statistikas dati liecina, ka nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija
Latvijā aizvien vēl turpinās. Ja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā
bērnu un jauniešu skaits pārsniedza pensijas vecuma iedzīvotāju skaitu, tad
kopš 1993. gada proporcija ir mainījusies un pašlaik uz 1000 darbspējīgiem
iedzīvotājiem ir 303 pensijas vecuma iedzīvotāji un tikai 207 bērni un
jaunieši, t.i., 1,5 reizes vairāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā bērnu un
jauniešu vecumā līdz 14 gadiem.
Iedzīvotāju īpatsvars galvenajās vecuma grupās Latvijā
(gada sākumā, procentos)
Gads
|
Līdz darbspējas vecumam
|
Darbspējas vecumā
|
Virs darbspējas vecuma
|
2005
|
14,8
|
63,9
|
21,3
|
2006
|
14,3
|
64,4
|
21,3
|
2007
|
14,0
|
65,3
|
20,7
|
2008
|
13,8
|
65,6
|
20,6
|
2009
|
13,7
|
66,2
|
20,1
|
Tabulas dati apliecina, ka virs
darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā šajā periodā
ir nedaudz samazinājies. Tas galvenokārt izskaidrojams ar valstī noteiktā
pensionēšanās vecuma pieaugumu.Saskaņā ar demogrāfu
aprēķiniem mirstības un mūža ilguma tabulu dati rāda, ka vīriešu, kuri 2008.
gadā sasnieguši 60 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums ir 16 gadi,
bet šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm – 22 gadi.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem aizvadītā gada beigās pensiju saņēma 563,0 tūkst. iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2007.gadu, pensiju saņēmēju skaits samazinājies par 4,4 tūkst. jeb par 0,8%. Lielākā daļa (82,6%) no pensiju saņēmējiem bija vecuma pensionāri.
Otra lielākā pensiju
saņēmēju grupa bija invaliditātes pensijas saņēmēji – 66,4 tūkst. jeb
11,8% no pensiju saņēmēju kopskaita.Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem aizvadītā gada beigās pensiju saņēma 563,0 tūkst. iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2007.gadu, pensiju saņēmēju skaits samazinājies par 4,4 tūkst. jeb par 0,8%. Lielākā daļa (82,6%) no pensiju saņēmējiem bija vecuma pensionāri.
Pensiju
saņēmēju skaits
(gada beigās, tūkst. cilvēku)
(gada beigās, tūkst. cilvēku)
2005
|
2006
|
2007
|
2008
|
Pensiju saņēmēju
skaita izmaiņas 2008.g. attiecībā pret 2007.g., % |
|
Pensiju saņēmēju skaits, tūkst.1
|
588,8
|
576,1
|
567,4
|
563,0
|
-0,8
|
Vecuma
pensijas
|
475,6
|
472,1
|
467,2
|
465,2
|
-0,4
|
Invaliditātes
pensijas
|
75,8
|
68,8
|
68,0
|
66,4
|
-2,4
|
Pensijas
apgādnieka zaudējuma gadījumā2
|
32,9
|
31,0
|
28,6
|
28,3
|
-1,0
|
Izdienas
pensijas
|
4,4
|
4,1
|
3,5
|
3,2
|
-8,6
|
________________
1 Neieskaitot Iekšlietu ministrijas
un Aizsardzības ministrijas uzskaitē esošos pensionārus.
2 Kopējais darba nespējīgo
ģimenes locekļu skaits, kuri zaudējuši apgādnieku.
Подписаться на:
Сообщения (Atom)






